Seville.

Seviļa ir Andalūzijas galvaspilsēta, kas celta Gvadalkivīras upes krastos un veidota gadsimtu garumā mauru un kristiešu valdīšanas laikā. Real Alcázar joprojām ir funkcionējoša karaliskā pils — tās kaljotās pagalmos un dārzos saplūst islāma, gotikas un renesanses detaļas. Tai līdzās atrodas katedrāle, kur glabājas Kristofera Kolumba kaps un kas paceļas ap Giraldu — bijušo minaretu, kas pārtapis zvanu tornī un pārskata veco pilsētu ar tās baltsienu ieliņu labirintu. Santa Cruz kvartālā mazos laukumos rindojas apelsīnkoki, kuru zieds saglabā aromātu līdz agrai vasarai. Otrpus upei Triana dzīvo savā ritmā — pazīstama ar keramikas darbnīcām un bāriem, kur flamenko izauga par vietēju mākslas formu un joprojām tiek dziedāts un dejots mazās telpās un pagalmos. Plaza de España, celta ķieģeļos un flīzēs 1929. gada Ibēro-Amerikāņu izstādei, izliecas gar mākslīgu kanālu Marijas Luīzas parka nomalē. Seviļas ēdiena kultūras pamatā ir tapas — nelielas porcijas ceptas zivs, sālīta šķiņķa un ilgi sautētu sautējumu, ko baudītos stāvot pie bāra. Vasarā karstums ir spēcīgs, un pilsēta pielāgojas, vakaros pārceļot dzīvi uz ielām — terases un laukumi atkal piepildās pēc tumsas iestāšanās.